Neraudi.lv

tikai smieklīgi joki

caks-noriss-joki

May 19, 2017
by Apelsins
0 comments

13 jauni joki par veco, labo Čaku Norisu

1.Čaks Noriss bērzu sulu tecina no bērza kumodes.

2. Čakam Norisam aiz bārdas nav zods, tur ir vēl viena dūre.

3. Čaks Noriss var iesist vārtus ripā.

4. Čaks Noriss ar piepūstu balonu var nosist ezi.

5. Kad Čaks Noriss cilā hanteles, hanteles kļūst stiprākas.

6. Čaks Noriss prot iedot kukuli arī fotoradaram.

7. Čaks Noriss no rītiem modina pulksteni.

8. Čaks Noriss liek sīpoliem raudāt.

9. Parasts cilvēks savu vārdu var izčurāt sniegā, bet Čaks Noriss to var izčurāt asfaltā.

10. Čaks Noriss var uztaisīt omleti arī no Kinderolām.

11. Čaks Noriss atteicās no Frodo lomas Gredzenu pavēlniekā, jo tikai mīkstajam vajag 3 filmas, lai iznīcinātu gredzenu.

12. Čaks Noriss ir iekritis bezdibenī un izkāpis ārā. Vismaz 10 reizes.

13. Supermens, Betmens, Spaidermens ir Čaka Norisa ārlaulības dēli.

Lasi arī: Žanra klasika. Joki par Čaku Norisu

anekdotes-par-celu-policistiem

April 22, 2017
by Apelsins
0 comments

TOP anekdotes par ceļu policistiem

Joks par mazo pasauli

“Cik gan pasaule ir maza…” – nodomāja ārsts, izrakstot ceļu policistam 5 klizmas dienā.

Zaparožecs vs džips

Zem zīmes “40” stāv policists. Garām brauc zaparožecs ar ātrumu 41 km/h.  Policists viņu svilpj,  zaparožecs apstājas. Izkāpj vecs vīriņš.
-Jūs pārsniedzāt ātrumu. Vai nu jāmaksā sods, vai arī atņemšu tiesības.
Naudas man nav.
-Nu, tad noņemšu tiesības.
Te pēkšņi garām brauc džips.  Ātri brauc.  Policists svilpj. Džips apstājas, no turienes izlien “skūtais”.
– Nu, kurš te svilpa?!
Policists nez kāpēc klusē. Vecais vīriņš viņam saka:
– Atdod tiesības, citādi pateikšu, kurš svilpa!

Ceļu policisti iebrauc kokā

Divi ceļu policisti iebrauc kokā.
Viens saka:
-Uhh, pirmo reizi tik ātri nonācām negadījuma vietā!

Anekdote par ceļu policista sirds darbu

Ceļu policists laimē loterijā miljonu. Viņam prasa:
– Kā jūs rīkosieties ar naudu?
Policists:
– Nopirkšu krustojumu un strādāšu priekš sirds.

Ceļu policists un sirdsapziņa

Ceļu policists aptur autovadītāju. Pārbauda dokumentus – viss kārtībā. Aptieciņu, ugunsdzēšamo, trijstūri – viss vietā.  Alkohols – nulle.
Policists ar skarbu sejas izteiksmi pasniedz dokumentus vadītājam.
 Vadītājs:
– Vai drīkstu braukt?
– Brauc, brauc, tev jau sirdsapziņas nav.

Laimīgais ceļu policists

Ceļu policists aptur kādu auto, pieiet un jautā šoferim:
– Vai zīmi redzējāt?
– Redzēju, – šoferis atbild.
Policista sejā parādā smaids, un viņš lepni saka:
– Mans dēlēns pats uzzīmēja!!!

Lasi arī: Iz dakterīšu dzīves

Jestras-anekdotes-par-Lieldienam

April 14, 2017
by Apelsins
0 comments

Pikantas anekdotes par Lieldienām!

Lieldienu bikses

Pircēja pārdevējai:
– Pie jums nesen nopirku apakšbikses vīram, bet tās izrādījās galīgs brāķis, krāso!
Pārdevēja:
– Nē, tā tam jābūt, tās ir Lieldienu bikses.

Joks par olām trolejbusā

Pārpildītā trolejbusā mēģina iekāpt vīrietis ar duci olu maisiņā. Izmisis viņš lūdzas:
– Ļaudis, palaidiet! Es ar olām!
Atsaucas kāds raženi noaudzis tēvainis:
– Nu un, tu ko – domā vienīgais esi ar olām?
– Nē, es ar vistu olām!
– Cilvēki, palaidiet, lūdzu, invalīdu!

Gailis un Lieldienu olas

Gailis stāv pie lieldienu olu groza un skatās – olas zilas, zaļas, sarkanas, dzeltenas…
Gailis saka:
– Pie manu senču sekstes, sievas būs mani krāpušas ar papagaili!

Olu evolūcija

Skolotāja prasa bērniem:
– Kas izgudroja zobratus?
 Kāds puisēns atbild:
– Inženieris.
– Ļoti labi, sēdies. Bet kā radās olas?
Kāda meitenīte:
– Olas radās evolūcijas gaitā.
– Ļoti labi, sēdies. Bet kas izgudroja sirēnu?
Jānītis: – Sirēnu izgudroja inženieris, kam olas zobratos ierāva…

Lieldienu apsveikums

Pacients atnācis uz poliklīniku uz pārbaudi. Reģistratūrā viņam iedod pacienta kartiņu un nosūta uz 314.kabinetu. Tur ārsts viņu apskata, beigās liek novilkt bikses un ar zeļonku nosmērē vienu olu zaļu, kaut ko ieraksta kartiņā un liek iet uz 218.kabinetu.
Izstāvējis rindu, tiek pie daktera 218. Kabinetā.  Tas atver kartiņu, pasmaida, liek novilkt bikses un otru olu ar jodu nosmērē brūnu. Tad kaut ko ieraksta kartiņā un liek iet atpakaļ uz 314.kabinetu bez rindas.
Pacients gaitenī kļuvis aizdomīgs, atver kartiņu un lasa:
“Priecīgas Lieldienas, dakter Kalniņ!
Jums tāpat, Dr.Liepiņ!”

 

Lasi arī: Jautri pantiņi jautrām Lieldienām!

anekdotes-par-indianiem

April 6, 2017
by Apelsins
0 comments

Anekdotes par indiāņiem

Indiānis un uzvārda maiņa

Indiānis ienāk pasu daļā un saka:
-Gribu mainīt uzvārdu.
Ierēdne:
-Tas ir iespējams. Aizpildīsim veidlapu. Kāds ir jūsu patreizējais uzvārds?
– Esmu Varenais Kalnu Ērglis Kas Strauji Laižas Lejup No Zilajām Debesīm.
– Un kādu jūs gribētu?
– Gribu īsu un konkrētu: ”Bladāc!”

Indiānis un jaunā sieva

Jauns indiānis godbijīgi pieiet pie virsaiša un saka:
-Mans gribēt sievu!
-Vai tad tu zini, kā ar sievu vajag apieties?
-Kā mans var zināt, manējam sievas nav bijis.
-Labi, iesi uz mežu, atradīsi koku ar dobumu un patrenēsies.
Pēc nedēļas indiānis atkal klāt pie virsaiša.
-Nu kā? Esi ieguvis pieredzi?
Jaunietis pamāj ar galvu.
– Labi, ja tu zini, kā apieties ar sievu, tad viss kārtībā. Mazo Ziediņ, šis jauneklis ir nobriedis laulībai. Tu būsi viņa sieva.
Mazais Ziediņš paņem indiāni pie rokas un aizved uz savu vigvamu. Kad abi nometuši vienīgos apģērba gabalus, indiānis pagriež savu meiču pret sevi ar dibenu un iebliež pa to ar kāju.
-Kāpēc tu tā dari? Sāp taču!
-Mans nav muļķis. Manam ir pieredze. Sākumā vajag bites izdzīt!

teatra_anekdotes_iz_dzives

March 25, 2017
by Apelsins
0 comments

10 amizanti atgadījumi, kuri var notikt tikai uz teātra skatuves

Eksistē tādi teātra nostāsti, par kuriem daudzi teātri ar lepnumu apgalvo, ka tas atgadījies tieši pie viņiem. Apbrīnojama ir aktieru prasme meistarīgi izkļūt no negaidītām situācijām.

Izrāde Vētra”, Aleksandrs Ostrovskis.

Noslēguma skatā varone metas upē. Lai kritiens būtu mīkstāks, parasti izmanto sporta matračus, taču reiz bija piemirsuši tos nolikt. Un, lūk, kas notiek uz skatuves: varone ar kliedzienu metas upē, un skatītāji sadzird apdullinošu troksni aiz dekorācijām. Aktrise neapjūk un izrāpo uz skatuves ar vārdiem: “Bet Volga ir jau aizsalusi!”

 

Izrāde par Оļegu  Коšеvоju.


Aktrise, kura spēlē Oļega māti, runā garu, patosa pilnu monologu. Tā laikā skatuves fonā krīt aizkars, aiz kura, kā izrādās, uz ķebļa stāv skatuves strādnieks un mierīgi skrūvē lampiņu. Zāle sastingst, gara pauze, nāvīgs klusums. Strādnieks neapjūk un atrod izeju no situācijas, pavaicājot: “Vai Oļegs mājās?”

 

Izrāde “Kaijа” pēc Antona Čehova lugas.

Kā zināms, izrādēs beigās atskan šāviens, pēc tam uz skatuves uznāk Dorns un saka: “Lieta tāda, ka Konstantīns Gavrilovičs nošāvās”. Pauze ievelkas, bet  šāviena kā nav, tā nav. Dorns saprot, ka vajag situāciju glābt. Viņš iznāk uz skatuves un brīdi stāv cerībā izdzirdēt šāvienu, taču tas neatskan. Tad Dorns teic: “Lieta tāda, ka Konstantīns Gavrilovičs pakārās!”  Un… atskan šāviens! Nedaudz padomājis, aktieris piebilst: “Un nošāvās.”

 

Labi pazīstams aktieris atbrauc spēlēt Otello provinces teātrī. 


Bet Dezdemona – jauna aktrise, kurai šī uzstāšanās ir debija. Protams, ka viņa ļoti uztraucas. Un lūk, pienāk laiks skatam, kad Otello sievu noslepkavos. Viņa nevainīgi guļ gultā zem baldahīna, bet… ar kājām uz nepareizo pusi! Otello atver baldahīnu no vienas puses, bet tur – kājās. Nu, ko darīt, aizver baldahīnu ciet un tēlo, ka ir aizdomājies. Tikmēr Dezdemona apzinās, ka guļ nepareizā virzienā, un ātri pagriežas. Otello atver baldahīnu no otras puses, bet tur… atkal kājas!

 

 “Jevgeņijs  Оņegins”.

Vienā no pēdējām ainām Jevgeņijs ierodas ballē pie sava vecā drauga un redz Tatjanu aveņu krāsas beretē. Skan sekojošs dialogs: 

                – Kas tur, aveņu krāsas beretē, ar Turcijas vēstnesi runā?

                – Tā taču mana sieva.

                – Tu esi precēts?

                 – Nu jau būs divi gadi!

Bet šoreiz kaut kas noiet greizi. Pirmkārt, ģērbēji nav atraduši aveņu krāsas bereti un ir aizvietojuši to ar zaļu. Otrkārt, aktieris, kurš spēlē Tatjanas vīru, un aktrise, kura atveido Tatjanu, dzīvē ir brālis un māsa. Un, lūk, kas no tā visa sanāk. Iznāk Jevgeņijs, dodas pie drauga un ar acīm meklē spilgto aveņu krāsas bereti. To atrast nevar, bet Tatjanu ierauga gan:

– Kas tur… ZAĻAJĀ beretē, ar Turcijas vēstnesi runā?

– Tā taču MĀSA mana (draugs atbild, apjucis no iepriekšējā jautājuma).

–  Tu esi MĀSĒTS? (vaicā Jevgeņijs, sajūtot, ka kaut kas notiek ne tā, kā vajadzētu, bet līdz galam neizprotot notiekošo)

–  Nu jau būs divi gadi!

 

Vienu no varoņiem nogalina pašā izrādes sākumā.


Šajā izrādē aktieris spēlējis savam priekam, bet viņa galvenais iztikas avots uz to laiku bijusi Salaveča loma pasākumos, un par to visi zinājuši. Grafiks bijis samērā blīvs, tāpēc aktieris allaž centies pēc sašaušanas ātri “nomirt” un skrējis uz kārtējo pasākumu. Mirstot viņš centies nokrist aizkulisēs, lai pēc tam varētu uzreiz pazust. Reiz kolēģi izdomā šo izjokot un speciāli izspēlē skatu tā, ka viņam pēc šāviena nākas nokrist skatuvēs vidū. Ko darīt? Ja paliks gulēt, tad netiks laikā uz Ziemassvētku eglīti. Kamēr kolēģi spēlē skatu tālāk, mirējs atrod izeju no situācijas: neizejot no tēla, vaidēdams sāk lēnītēm rāpot uz kulises pusi. Taču kolēģi to pamana. Un viens no aktieriem ierunājas: “Piebeidziet šo maitu!”, bet otrs ņem un uztaisa kontrolšāvienu galvā…